Zivs kokā

APRAKSTS

Sestklasniece Ellija jūtas kā zivs ūdenī, kad zīmē vai rēķina galvā, un kā zivs, kam jārāpjas kokā, kad skolā ir jāraksta vai jālasa. Ja zivi vērtētu pēc prasmes rāpties kokos, tā taču uzskatītu sevi par nekam nederīgu radību... Nez, kā būtu, ja es skolā justos normāli, nevis nemitīgā stresā? - prāto vienpadsmitgadīgā Ellija, jau atkal sēžot direktores kabinetā. Viņa mācās sestajā klasē, bet ar dažādiem trikiem ir pamanījusies noslēpt to, ka nespēj lasīt un rakstīt. Skolotāji uzskata viņu par “lēnu”, bet klasesbiedri – par frīku. Ja Ellijai nebūtu mīlošas ģimenes un neticami bagātas iztēles, arī meitene pati jau būtu norakstījusi sevi kā neglābjami stulbu un padevusies klasesbiedru mobingam.